Pasaulē
2022. gada 8. decembris, 10:08

Putins brīdina: Krievija izmantos kodolieročus, ja tai uzbruks

Jauns.lv

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka kodolkara draudi pieaug, taču viņš uzstāja, ka Krievija nav sajukusi prātā un pirmā neizmantos savus kodolieročus, vēsta raidorganizācija BBC.

Krievijas prezidents teica, ka viņa valsts izmantos masu iznīcināšanas ieročus tikai tādā gadījumā, ja uzbruks Krievijai. 

Runājot Krievijas ikgadējā cilvēktiesību padomes sanāksmē, viņš arī sacīja, ka karš Ukrainā varētu būt "ilgstošs process". 

foto: AFP/Scanpix
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2022. gada 7. decembrī Maskavā rīko ikgadējo Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību padomes Prezidenta padomes sanāksmi ar videokonferences starpniecību.

Rietumu amatpersonas uzskata, ka Putins sākotnēji plānoja ātru uzvaru

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī, Krievijas spēja izmantot kodolieročus ir pakļauta pastiprinātai kontrolei. 

"Šādi draudi pieaug, būtu nepareizi tos slēpt," Putins brīdināja, runājot par kodolkara draudiem.  

Taču viņš apgalvoja, ka Krievija "nekādā gadījumā" pirmā neizmantos masu iznīcības ieročus un nevienu neapdraudēs ar savu kodolarsenālu. 

"Mēs neesam kļuvuši traki, mēs apzināmies, kas ir kodolieroči," viņš sacīja, piebilstot: "Mēs negrasāmies skriet pa pasauli, vicinot šo ieroci kā skuvekli," teica Putins. 

Putins arī lepojās, ka Krievijai ir pasaulē modernākie kodolieroči, un pretstatīja savu kodolstratēģiju ASV, kura, viņaprāt, ir gājušas tālāk par Krieviju, izvietojot savus kodolieročus citās teritorijās. 

"Mums nav kodolieroču, tostarp taktisko, citu valstu teritorijā, bet amerikāņiem ir - Turcijā un vairākās citās Eiropas valstīs," viņš sacīja.

Putins jau iepriekš ir uzstājis, ka Krievijas kodoldoktrīna pieļauj tikai kodolieroču izmantošanu aizsardzības nolūkos. 

Šķietami apzinoties, ka viņa plāns izcīnīt uzvaru dažu dienu laikā pēc iebrukuma Ukrainā ir izgāzies, Putins atzina, ka karš varētu būt "ilgstošs process".

Tomēr viņš sacīja, ka rezultāti jau bijuši "nozīmīgi" - piemēram, jaunās teritorijas, kuras Krievija nelikumīgi anektējusi pēc viltus referendumiem četros Ukrainas reģionos.

Viņš lepojās, ka aneksijas rezultātā Azovas jūra, kas robežojas ar Ukrainas dienvidaustrumiem un Krievijas dienvidrietumiem, ir kļuvusi par Krievijas "iekšējo jūru", piebilstot, ka tā ir Krievijas cara Pētera Lielā mērķis. 

Prezidents Putins jau iepriekš ir salīdzinājis sevi ar 17. un 18. gadsimta valdnieku. Taču, neskatoties uz to, ka Hersonas, Zaporižjas, Luhanskas un Doneckas apgabali tiek uzskatīti par Krievijas jauno teritoriju, Maskava pilnībā nekontrolē nevienu no šīm teritorijām.

Pagājušajā mēnesī Krievijas spēki bija spiesti atkāpties no Hersonas pilsētas, kas ir vienīgā reģionālā galvaspilsēta, kuru tie bija sagrābuši kopš februāra iebrukuma.