Privātais arhīvs

“Tev palikušas būdīgas kājas.” Aizskaroši aizrādījumi meiteni iedzen postošā slimībā 2

Esi vesels
11. februārī 06:14 2024. gada 11. februārī 06:14
  Jauns.lv
Pieaugušajiem, kuri pamana jauniešus ar iespējamiem ēšanas traucējumiem, noteikti nevajadzētu izteikt aizskarošus un sāpīgus komentārus, piemēram: “Tu esi apaļa kā bulciņa,” vai “Tev palikušas būdīgas kājas.” Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Aleksa, kura pusaudzes gados cīnījās ar lieliem ēšanas traucējumiem. 

Pusaudzes gados Aleksa piedzīvoja sāpīgus komentārus no kāda tuva cilvēka, un tas mudināja viņu sākt zaudēt svaru un pievērsties pārspīlētai sportošanai.

To noteikti nevajadzētu teikt saviem bērniem 

Tāpēc viņa ir pārliecināta, ka pieaugušajiem nevajadzētu bērniem teikt, piemēram: “Tu esi apaļa kā bulciņa.”
Tāpat lielu postu var nodarīt teikums, ko Aleksa dzirdēja savos pusaudzes gados: “Tev palikušas būdīgas kājas.” 

Aizskarošie komentāri nodara lielu postu 

“Tas ir ļoti aizskaroši. Domāju, ka vispār vecākiem nevajadzētu neko komentēt par sava bērna ķermeni, līdz parādās klīniskas pazīmes pazeminātam svaram un viņam pasliktinās veselība vai arī viņa ķermeņa masas indekss ir virs normālā un sāk kaitēt bērna veselībai. 

Ja bērns ir būdīgs, bet ķermeņa masas indekss ir normāls, tad nav nepieciešams to teikt. 

Katram cilvēkam ir savas gaidas par ķermeņa figūru un svaru. Mūsu ķermeņi ir tik dažādi! Daļa cilvēku vislabāk funkcionē ar zemu svaru, bet citiem, īpaši sievietēm, vajag taukus. 

Atturēties no skaistuma standartu projicēšanas uz bērnu 

Sievietēm hormonālais fons vislabākais ir tad, kad viņu ķermeņa masas indekss ir virs 25. 

Daļa sieviešu var funkcionēt un dzīvot ar menstruācijām, esot tieviņas, bet citām vajag lielāku tauku daudzumu, lai vispār menstruācijas sāktos un turpinātos. 

Mūsu organismi ir tik dažādi, tāpēc nekad nevajag pieņemt skaistuma standartus no ārpuses un izlikt tos uz savu bērnu. Tas ir tik ļoti nevajadzīgi!”

Ne tikai meiteņu problēma 

Turklāt Aleksa ir pārliecināta, ka ēšanas traucējumi ir ne tikai jaunu meiteņu un sieviešu problēma: “Nē, tā ir abu dzimumu problēma. 

Es gan nepazīstu nevienu puisi [kas sirgtu ar ēšanas traucējumiem]. Esmu redzējusi dikti tievu puisi, bet es viņam neko nejautāju, jo varbūt tāds svars viņam ir normāls.” 

Varēs palīdzēt arī citiem 

Saistībā ar savu pusaudzes pieredzi un ēšanas traucējumiem Aleksa izvēlējās studēt Rīgas Stradiņa universitātes programmā “Uzturs”. Vai šāda izvēle izdarīta, lai palīdzētu citiem ļaudīm, kam ir ēšanas traucējumi, vai arī tāpēc, lai labāk izzinātu sevi? 
“Es par to esmu daudz domājusi. Plānoju, ka iekļaušu savā praksē cilvēkus ar ēšanas traucējumiem, jo ļoti labi zinu, kā pieiet pie viņiem. 

Zinu, kā ar viņiem komunicēt. Zinu, kā būt empātiskai un izrādīt uz pacientu centrētu aprūpi. Es būtu drošs plecs šiem cilvēkiem. 

Sapnis par īpašu stacionāru 

Esmu domājusi, ka varbūt Latvijā atvērs mazu stacionāru netālu no kādas pilsētas. Tajā varētu dzīvot kopā cilvēki, kuriem ir ēšanas traucējumi. 

Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs ir stacionāri, kuros dzīvo kopā cilvēki ar ēšanas traucējumiem. Viņi no jauna mācās gatavot ēst, mācās [veselīgas] attiecības ar ēdienu, dodas uz grupu terapiju utt. 

Es par to esmu ļoti, ļoti sapņojusi, tas ir mans mazais sapnis. 

Jāpadomā arī par sevi 

No otras puses, kaut kas manī saka, ka varbūt man nevajag strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir ēšanas traucējumi. 

Tā kā es pati esmu gājusi tiem cauri, tad dienu dienā redzēt cilvēkus ar ēšanas traucējumiem mani varētu ietekmēt slikti. Tas varētu būt mans trigeris. 

Skatīšos, kāds nākotnē būs mans mentālais stāvoklis, bet pašlaik esmu ļoti pozitīvi noskaņota [darbam ar cilvēkiem, kuri sirgst ar ēšanas traucējumiem],” Aleksa pauda. 

Liela vērtība – speciālists, kurš pats gājis cauri traucējumiem 

“Ir kāda ļoti svarīga lieta, ko es sapratu. Domāju, ka vislabāk cilvēkiem, kuriem ir ēšanas traucējumi, varētu palīdzēt cilvēks, kurš pats tiem ir gājis un ticis cauri. 

Štrunts par visiem terapeitiem, kas vispār nekad tam nav gājuši cauri, bet tikai mācījušies par to! Viņi nezina, kā tas ir! 
Nebija sajūtas, ka nosoda 

Biedrībā “Būt brīvai” man ļoti palīdzēja, jo mans koučs pati ir gājusi tam [ēšanas traucējumiem] cauri un zina, kā tas ir. Es jutu, ka cilvēks tam ir gājis cauri un ka mūs kaut kas saista. 
Uzreiz radās motivācija un pieņemšanas sajūta. Nebija sajūtas, ka mani nosoda,” Aleksa dalījās pieredzētajās izjūtās. 

Knapi varēja pastaigāt 

Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka studente Aleksa ir viena no tiem cilvēkiem, kas cīnījusies ar ēšanas traucējumiem. 

Pusaudze bija tik ļoti tieva un ar tik mazu svaru, ka knapi varēja pastaigāt. Kādu laiku viņa ēda ļoti maz (tikai aptuveni 500 kaloriju dienā), taču sportoja vairākkārt dienā - līdz nelabumam. 
Aleksa intervijā pastāstīja par savu smago cīņu ar ēšanas traucējumiem un uzvaru pār tiem.

“Es varēju nomirt”

Aleksa arī atklāja par to, kas viņai palīdzēja uzvarēt slimību, un ieteica, kā reaģēt, redzot citus cilvēkus ar iespējamiem ēšanas traucējumiem. 

Viņa mudināja nepalikt vienaldzīgiem, bet gan iespēju robežās mēģināt palīdzēt saslimušajiem.

Citi šobrīd lasa

Atkal strīdaties naudas dēļ? Pieci biežākie konflikti un - kā tos risināt
Lielisks palīgs dārzā - kalcinētā soda. Kā to izmantot?
FOTO: teātra leģendu Uldi Dumpi ar sajūsmu sagaida bijušajā darbavietā
Skatīt visus komentārus