Parastās bezrecepšu pretsāpju zāles, piemēram, paracetamols, ibubrofēns, ko var nopirkt aptiekās, pieradumu nerada, bet, dzerot tās ilgstoši, noteikti papildus ir jālieto kuņģa gļotādu aizsargājošs līdzeklis – omeprazols vai kāds cits bezrecepšu preparāts.
Citāda situācija ir ar recepšu zālēm, jo daļa satur aktīvo vielu tramadolu, kas izraisa fizisku un psihisku atkarību. Manā praksē ir bijuši vairāki seniori cienījamā vecumā, kuri nesaprot, ka ir kļuvuši atkarīgi no pretsāpju zālēm. Dažs pat lieto 2–4 reizes lielākas devas, nekā paredzēts pretsāpju terapijā.
Atradināties no šiem medikamentiem ir ļoti grūti, īpaši senioriem, kuri slimo ar demenci. Pacientiem ar invaliditāti, kuri cieš no hroniskām sāpēm, vienmēr rūpīgi skaitu mēnesī izlietoto medikamentu daudzumu. Diemžēl pie manis kā narkologa vēršas cilvēki, kuri apmeklē arī citus speciālistus, un tas neļauj kontrolēt kopējo izrakstīto pretsāpju medikamentu daudzumu, un tad zāles var arī pārdozēt.
Citi šobrīd lasa
