Zemūdens arheologs pie akmens plāksnes ar Senās Ēgīptes hieroglifiem. (Foto: Christoph Gerigk ©Franck Goddio/Hilti Foundation)

Jauni atklājumi pie Ēģiptes krastiem atklāj "dārgumus un noslēpumus"

Pasaulē
20. septembrī 10:53 2023. gada 20. septembrī 10:53
  Jauns.lv
Nogrimuša tempļa vietā pie Ēģiptes Vidusjūras krastiem atklāti jauni "dārgumi un noslēpumi", otrdien, 20. septembrī, paziņoja Eiropas Zemūdens arheoloģijas institūts (IEASM).

Zemūdens arheologu komanda franču jūras arheologa Franka Goddio vadībā ir veikusi papildu atklājumus dieva Amona tempļa vietā senajā ostas pilsētā Tonis-Herakleionā Abukīras līcī, paziņoja institūts.

Plāksne ar Senās Ēģiptes hieroglifiem. (Foto: Christoph Gerigk ©Franck Goddio/Hilti Foundation)

Komanda izmeklēja pilsētas dienvidu kanālu, kur milzīgi akmens bloki no senā tempļa sabruka "kataklizmas laikā, kas datēts ar 2. gadsimta vidu pirms mūsu ēras", sacīja institūts.

Arheologi izceļ senatnes vērtību. (Foto: Christoph Gerigk ©Franck Goddio/Hilti Foundation)

Tajā teikts, ka dieva Amona templis bija vieta, kur faraoni ieradās, "lai saņemtu sava spēka avotus no senās Ēģiptes panteona augstākā dieva".

"Ir atrasti dārgakmeņi, kas pieder templim, piemēram, sudraba rituālie instrumenti, zelta rotaslietas un trausli alabastra trauki smaržām vai līdzekļiem," sacīja IEASM. "Tie liecina par šīs svētnīcas bagātību un bijušo ostas pilsētas iedzīvotāju dievbijību."

Faraona statuja. (Foto: Christoph Gerigk ©Franck Goddio/Hilti Foundation)

Arheoloģiskajos izrakumos, ko kopīgi veica Goddio komanda un Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas Zemūdens arheoloģijas departaments, tika atklātas pazemes struktūras, kuras "atbalsta ļoti labi saglabājušos koka stabus un sijas, kas datētas ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras", norādīja institūta pārstāvji.

Faraona statuja. (Foto: Christoph Gerigk ©Franck Goddio/Hilti Foundation)

Atklājumi bija iespējami, pateicoties jaunu ģeofizikālās izpētes tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai, kas spēj atklāt dobumus un objektus, kas "aprakti zem vairāku metru bieziem māla slāņiem", norādīja institūts.

Tonis-Herakleionā tagad atrodas zem jūras, 7 kilometrus (4,3 jūdzes) no pašreizējās Ēģiptes krasta, paziņoja IEASM. Pilsēta gadsimtiem ilgi bija Ēģiptes lielākā osta pie Vidusjūras, pirms Aleksandrs Lielais nodibināja Aleksandriju 331. gadā pirms Kristus.

"Jūras līmeņa celšanās un zemestrīces, kam sekoja paisuma viļņi, izraisīja zemes sašķidrināšanos. Tā dēļ zem jūras pazuda daļa Nīlas deltas 110 kvadrātkilometru apmērā , aiznesot sev līdzi Tonisas-Hērakleionas pilsētu," sacīja institūts.

Citi šobrīd lasa

Princese Šarlēna izskatās "nelaimīga un izolēta" laulībā ar princi Albertu, tāpat kā savulaik princese Diāna
Pastaiga pa Vecrīgu 27 gadus vecai sievietei beidzas ar smagu galvas traumu
Nosauktas Eiropas valstis, kur pastiprināti sākusi izplatīties Ķīnas noslēpumainā pneimonija
Pievienot komentāru