TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas spēki tuvāko dienu laikā spēs nostiprināt savas līnijas un stabilizēt fronti Harkivas apgabalā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Gruzijas parlaments 14. maijā pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Tūlīt pēc likuma pieņemšanas pie Gruzijas parlamenta sākās cilvēku sadursmes ar policistiem.
ASV Kongresa kavēšanās ar militārās palīdzības apstiprināšanu Ukrainai bija "milzīga laika šķērdēšana", un tās dēļ Krievijas diktators Vladimirs Putins vairojis ciešanas jau divus gadus ilgstošajā iebrukumā un pagarinājis karu, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" atzina bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko.
Munīcijas trūkums, kura dēļ sliktāk apbruņotie ukraiņu karavīri bija spiesti atkāpties no vairākiem ciematiem, raisījis bažas Ukrainas Rietumu sabiedroto vidū par Kijivas izredzēm atvairīt Krievijas iebrukumu, sacīja eksprezidents.
Tādējādi Putinam raidīts signāls "uzbrukt, graut infrastruktūru, plosīties visā Ukrainā", skaidroja Juščenko.
Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien, sniedzot jaunāko informāciju par Krievijas karaspēka uzbrukuma gaitu Harkivas apgabala ziemeļos, norāda, ka situācija Vovčanskas pilsētas apkārtnē tiek kontrolēta.
Harkivas virzienā Ukrainas karaspēks "atvaira vienu ienaidnieka triecienu Šebekinas (Krievijas Federācija) virzienā - Vovčanska, situācija tiek kontrolēta", teikts ģenerālštāba kārtējā ziņojumā par stāvokli frontē.
Vienlaikus ģenerālštābs faktiski atzīst Ukrainas karavīru atkāpšanos no Lukjancu ciema. Tas atrodas pie Vovčanskas netālu no stratēģiski svarīgā Lipcu ciema - tā virzienā uzbrukumu cenšas izvērst Krievijas karaspēks.
Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums izvirzīt aizsardzības ministra amatam Andreju Belousovu parāda, ka Krievija ir gatava straujākiem tempiem pārkārtot valsts ekonomiku uz kara sliedēm, uz militārās ekonomikas pusi, tādu viedokli pauda politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.
Taujāts, kāpēc Putinam bija vajadzīga amatu pārdale, kur, piemēram, līdzšinējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecelts par Drošības padomes sekretāru, bet jaunais aizsardzības ministrs būs Belousovs, Daukšts sacīja, ka patlaban ir grūti atbildēt, kāpēc režīma līderim tas ir vajadzīgs un ko viņš domā, jo "ar trakajiem tikai pa labam".
Politologa ieskatā, tas ir signāls gan Ukrainai, gan arī pārējai pasaulei, ka pie varas nāk cilvēks - Belousovs, kurš ir absolūti pārliecināts, ka Krievijai apkārt ir tikai un vienīgi ienaidnieki. Pēc Daukšta paustā, Belousovs ir pārliecināts, ka valsts "stāv pāri visam". Viņš nav korporāciju piekritējs, bet gan valstiskuma.
Ukraiņu FPV droni krievu okupantiem frontē rada īstas šausmas. Viņu tikšanās vairumā gadījumos iebrucējiem beidzas letāli.
⚡🇺🇦💪💥Russian occupier retrained as an acrobat after meeting Ukrainian drone🤸♂️ pic.twitter.com/Ro3yVRdFdM
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 14, 2024
⚡💥Russian occupants in the vicinity of Vovchansk pic.twitter.com/9K0yklKHfC
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 14, 2024
ASV paaugstinās muitas tarifus Ķīnas importam 18 miljardu dolāru apmērā, šim palielinājumam skarot tādus stratēģiski svarīgus sektorus kā elektriskie automobiļi, akumulatori, tērauds un derīgie izrakteņi, otrdien pavēstīja Baltais nams.
Šajā paziņojumā teikts, ka muitas tarifi elektriskajiem automobiļiem šogad četrkāršosies līdz 100%, bet tarifi pusvadītāju importam līdz nākamajam gadam pieaugs no 25% līdz 50%.
Iedzīvotāji, gaidot evakuāciju, slēpjas patvertnēs.
Situation in Vovchansk. Residents are hiding in shelters while waiting for evacuation. Evacuation is ongoing almost 24/7. pic.twitter.com/IOyhfmAXJa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 14, 2024
"GAC" krosovers gandrīz sadedzināja vadītāju.
Incidents noticis uz šosejas starp Maskavu un Orenburgu. Ķīnā ražotajam auto aizdegās durvis, iesprūda drošības josta un nedarbojās bremzes. Vīrietis brīnumainā kārtā izkļuva no nāves lamatām. Viņš tika hospitalizēts ar vairākiem apdegumiem.
The Chinese car industry has turned out to be deadly for Russians
— NEXTA (@nexta_tv) May 14, 2024
A GAC crossover almost burned the driver alive.
The incident occurred on the highway between Moscow and Orenburg. The door of the Chinese car caught fire, the seat belt jammed and the brakes failed.
The man… pic.twitter.com/esxflfd79g
ASV prezidents Baidens parakstījis likumu, kas aizliedz Krievijas bagātinātā urāna importu, vienlaikus piešķirot 2,72 miljardus dolāru, lai veicinātu ASV vietējo urāna rūpniecību.
US President Biden has signed a law that bans the import of Russian enriched uranium while unlocking $2.72 billion to boost the US domestic uranium industry.https://t.co/1cVyHEzrvk
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 14, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".