Kam noteikti jābūt mājas aptieciņā, sākoties siltajai sezonai?

Līdzekļi kukaiņu atbaidīšanai

Siltajā gadalaikā ar kukaiņiem var sastapties gan laukos, gan pilsētās, turklāt runa ir ne vien odiem, bet arī par ērcēm. “Neaizmirstiet par šiem kukaiņiem, ja strādājat dārzā vai dodaties dabā! Protams, pret ērču encefalītu ir laikus jāvakcinējas, tomēr vakcīna nepasargā no saslimšanas ar Laimas slimību, ko arī pārnēsā ērces.  Papildu veids, kā sevi sargāt no kukaiņiem, ir repelentu lietošana. Bērna aizsardzībai no odiem noder īpaša aproce, aptiekā tagad ir pieejami arī speciāli plāksteri – tie satur ēteriskās eļļas, kas atbaida kukaiņus,” stāsta farmaceite. 

Dezinfekcijas, antiseptiski līdzekļi un sterili pārsēji

Piemājas zemes vai dārza saimniekiem reti izdotas visas aktīvās sezonas laikā izvairīties no lielākām vai varbīt pavisam sīkām traumām – durtām vai grieztām brūcēm, nobrāzumiem, sasitumiem. Farmaceite uzsver: “Pirmais, par ko jābūt skaidrībai – vai esat vakcinēti pret stingumkrampjiem. Ja vakcīna nav saņemta, jādodas pie ģimenes ārsta un tas noteikti jāizdara.”

Jebkurš ādas bojājums ir bīstams gan asiņošanas, gan infekcijas attīstības dēļ, tāpēc farmaceite atgādina, ka ir jāapstrādā katra, pat vismazākā brūce. “Iesaku mājas aptieciņai pievienot līdzekļus, kas paredzēti tieši brūču, gļotādu un ādas ārstēšanai un nesatur ādu kairinošas vielas. Piemēram, ūdeņraža peroksīds un spirts nogalina daudzas infekcijas, taču arī apdedzina brūces malas, padarot to lielāku un palēninot dzīšanas procesu. Brūču dezinfekcijai labāk izmantot joda, oktenidīna dihidrohlorīda, fenoksietanola, benzalkonija hidrohlorīda, hlorheksidīna ūdens šķīdumu vai furagīna ūdens šķīdumu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka noderēs arī sterilas salvetes, marles pārsēji un dažāda izmēra plāksteri. “Plākstera lietošana palīdz nostiprināt brūces malas, aizsargā brūci, samazina slodzi uz to un pasargā no vides iedarbības. Atsevišķos gadījumos palīdzīgi ir no lateksa vai cita ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavoti pirkstiņi, kas aizsargās brūci pirkstā, piemēram, gatavojot ēdienu vai mazgājot traukus."

Elastīgi pārsēji un ziedes 

Īpašas ziedes, ko var iegādāties aptiekā, palīdzēs tikt galā ar sāpēm, hematomām (zilumiem) un pietūkumu. “Pretsāpju līdzekļi ar aktīvo vielu diklofenaka nātriju palīdz mazināt sāpes un pietūkumu, ja ir saišu sastiepums, sasitums vai mikroplīsums. Pateicoties mentola (arī citu sastāvdaļu) atvēsinošajam efektam, mazinot sāpes, lieliski var līdzēt atdzesējošās želejas vai ziedes. Hematomu gadījumā ieteicama, piemēram, heparīna ziede vai ziede ar arniku.” Farmaceite uzsver, ka pret traumām jābūt vērīgiem – ja nejūt uzlabojumu un, jo īpaši, ja ir aizdomas par izmežģījumu, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie traumatologa. 

Ja pēc fiziskas aktivitātes dārzā, pastaigā vai pārgājienā sāp mugura, var lietot nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli ar pretsāpju efektu, kas satur, piemēram, ibuprofēnu vai deksketoprofēnu. “Lai mazinātu sāpes, parasti iesaka lietot 1-2 tabletes, taču jāpatur prātā, ka šīs zāles nedrīkst lietot bieži un ilgi. Arī par bezrecepšu zālēm vienmēr konsultējieties ar ārstu un farmaceitu!” aicina Jeļena Bebre un atgādina, ka pret sāpēm lietojot ziedi ar deklofenaku, ar to apstrādātā ķermeņa daļa ir jāsargā no saules staru iedarbības, tātad – jāslēpj zem apģērba. 

Līdzekļi pret gremošanas traucējumiem

Saulains un karsts laiks var veicināt ātrāku pārtikas bojāšanos un līdz ar to rada arī saindēšanās risku. Ja piknikā vai ceļojot pārtika atrodas tiešos saules staros, tā var sabojāties. “Vienmēr vajadzētu būt pa rokai adsorbējošiem preparātiem pret caureju. Aktivēto ogli jāsāk lietot, jau sajūtoties slikti. Deva ir viena tablete uz 10 kg svara. Pirms lietošanas būtu vēlams konsultēties ar speciālistu.

Ja ir slikta dūša vai smaga caureja, jādzer šķidrums, kas satur elektrolītus un neļauj organismam atūdeņoties (dehidratēties). Aptiekā tos var iegādāties kā dzeramā ūdens glāzē izšķīdināmus pulverus.

Pret caureju palīdzīgs būs preparāts, kas satur labvēlīgās baktērijas (probiotikas) – tās pozitīvi ietekmē zarnu mikrobiomu, nomierina zarnas un normalizē vēdera izeju.

Ja saindēšanās simptomi nepāriet 48 stundu laikā vai tie pastiprinās – parādās krampji vēderā, neskaidra redze vai pat apziņas traucējumi (delīrijs), nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu vai jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību,” brīdina farmaceite.

Saules aizsargkrēms sejai un ķermenim 

Uzturoties saulē minimālā apģērbā, no pavasara un līdz pat vasaras beigām jālieto līdzeklis ar SPF 50. “Iepriekš vairums speciālistu sacīja, ka pietiek ar SPF 30, taču tagad tomēr iesaka lietot spēcīgāku aizsardzību. Tā var pasargāt ādu no apdegumiem un iespējamā ādas vēža,” saka farmaceite. Gan pret saules apdegumiem, gan arī tādiem apdegumiem, kas radušies no atklātas uguns, neuzmanīgi rīkojoties ar grilu vai citu karstu priekšmetu, noderēs krēms vai aerosols, kas satur pantenolu.

Zāles alerģijas simptomu mazināšanai

Laikā, kad dabā viss plaukst un zied, putekšņu koncentrācija gaisā var būt ļoti augsta. “Ja ir nosliece uz sezonālajam alerģijām, aptieciņā noteikti jābūt kādam antihistamīna līdzeklim.

Alerģijas ārstēšanas terapiju nosaka ārsts, taču farmaceits var ieteikt līdzekļus akūtā situācijā, kad svarīgi mazināt alerģijas simptomus. Sen pazīstamie pirmās paaudzes antihistamīnu preparāti bieži vien izraisa miegainību, tāpēc tos nav ieteicams lietot dienas laikā, jo īpaši, ja ir svarīgi koncentrēties vai ir jāvada transportlīdzeklis,” skaidro farmaceite un norāda, ka piemērotāki būs otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi – tie miegainību neizraisa. Zāles mazina nepatīkamos alerģijas simptomus – acu asarošanu, sāpes, niezi acīs, pietūkumu, iesnas, šķaudīšanu, ādas apsārtumu. 

“Ja zināt, kādu augu putekšņi izraisa alerģiju, ieteicams antihistamīna līdzekli sākt lietot jau aptuveni divas nedēļas pirms šo augu ziedēšanas, mazinot alerģisku simptomu attīstības iespēju,” iesaka farmaceite.

Antioksidanti organisma atbalstam

“Šobrīd nenāks par ļaunu uzņemt krietnu antioksidantu devu, lai vēl atbalstītu imunitāti. Runa ir par:

• C vitamīnu, ar ko bagāti citrusaugļi, mežrozīšu augļi, kivi, paprika, spināti; 
• A vitamīnu, ko satur burkāni, laši, mencu aknas; 
• E vitamīnu, kas atrodams augu eļļā, brokoļos, riekstos, zivīs, avokado;
• koenzīmu Q10, ar ko bagātas siļķes, sezama sēklas, vistas gaļa, liellopu gaļa, brokoļi. 

Vajadzības gadījumā un konsultējoties ar ārstu, antioksidantus var uzņemt arī uztura bagātinātāja veidā, ko parasti rekomendē lietot vienu, divus mēnešus,” stāsta farmaceite. Jeļena Bebre aicina vienmēr pajautāt padomu farmaceitam un rūpēties, lai mājas aptieciņā būtu dažādām situācijām noderīgas, palīdzīgas zāles un medicīnas preces.