Pasaulē
2023. gada 25. oktobris, 10:33

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "tradicionālo vērtību aizsardzībai" okupanti Ukrainā izmanto pat maniakus un cilvēkēdājus

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

pirms 9 minūtēm
Tikmēr Krievijas karavīri iekļuvuši ASV bāzē Nigērā

Krievijas militārpersonas 60 cilvēku skaitā bija izvietotas 101. aviobāzē Nigērā, kur atrodas ASV karavīri, vēsta "Reuters", atsaucoties uz avotu Pentagonā. Informāciju par to apstiprināja CNN.

Pēc viņu rīcībā esošās informācijas, Nigēras varas iestādes paziņoja ASV administrācijai, par krievu ierašanos Nigērā, un amerikāņu puse atbildē lika saprast, ka ASV militārpersonas nevar atrasties bāzē kopā ar krievu.

2024. gada martā Nigēras valdība paziņoja, ka tiek lauzts līgums par militāro sadarbību ar ASV. Aprīlī valstī ieradās simts Krievijas militāro instruktoru.

pirms 37 minūtēm
Ukraiņi ar ATACMS raķeti Luhanskas poligonā likvidējuši vairāk nekā 100 okupantus

Vairāk nekā 100 Krievijas karavīru gājuši bojā ATACMS raķetes triecienā poligonā Luhanskas apgabalā 1. maijā, vēsta "Newsweek".

Saskaņā ar publikāciju, viena no trim ATACMS raķetēm, kas tika izšautas uz poligonu, tiešā mērķējumā trāpīja karavīru grupai, trāpot tiem ar simtiem kasešu bumbu. Uzbrukumā gājuši bojā vismaz 116 cilvēki, lēš eksperti. Vairāk lasi šeit.

pirms stundas
HUR pārstāvis Skibitskis: "Ukraina stāv uz bezdibeņa malas"

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibitskis sniedzis interviju "The Economist".

  • Viņaprāt, tagad viss ir tik slikti, kā nekad nav bijis kopš pilna mēroga konflikta pirmajām dienām, un varētu kļūt vēl sliktāk.

"Mūsu problēma ir ļoti vienkārša – mums nav ieroču. Viņi vienmēr zināja, ka aprīlis un maijs mums būs grūts laiks," stāsta Skibitskis.

  • Krievijas karaspēkam ir dots rīkojums "kaut ko sagrābt" Uzvaras dienas svinībām Maskavā 9. maijā vai, ja tas neizdosies, Putina vizītei Pekinā pēc nedēļas.
  • Krievijas armija vairs nav tā augstprātīgā organizācija, kāda tā bija 2022. gadā, spriež ģenerālis, un tagad darbojas kā "vienots organisms, ar skaidru plānu un ar vienu pavēli".
  • Krievijas bruņoto spēku ofensīva sāksies maija beigās un jūnija sākumā. Galvenais trieciens gaidāms Donbasā, taču viņi gatavosies arī ofensīvai ap Harkivas un Sumi reģioniem.
pirms stundas
Lēmumu arestēt Krievijas aizsardzības ministra vietnieku pieņēmis Putins

Lēmumu arestēt Krievijas aizsardzības ministra vietnieku Timuru Ivanovu pieņēmis Putins. Tas norāda uz Šoigu negodu, vēsta ASV Kara izpētes institūts (ISW).

pirms 2 stundām
Lielbritānija ik gadu sniegs Ukrainai 3 miljardus mārciņu militāro atbalstu

Lielbritānija ik gadu sniegs Ukrainai 3 miljardus mārciņu militāro atbalstu, intervijā "Reuters" atklājis ārlietu ministrs Deivids Kamerons.

Šis paziņojums ir Lielbritānijas lielākā atbalsta apņemšanās kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā.

pirms 2 stundām
Kirgizstāna mudina pilsoņus nebraukt uz Krieviju

Kirgizstānas Ārlietu ministrija iesaka valsts pilsoņiem kādu laiku atturēties no braucieniem uz Krieviju, teikts ministrijas paziņojumā.

Kirgizstānas pilsoņiem, kam "nav nopietnu iemeslu, lai dotos" uz Krieviju, ieteicams braucienus atlikt "līdz brīdim, kad būs atcelti tagad ieviestie papildu drošības pasākumi un pastiprinātais robežkontroles režīms", norādīts paziņojumā.

Visiem, kam ir nepieciešams nokļūt Krievijā, būtu "laikus jāpārbauda, vai nav spēkā ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu" valstī, norādīja ministrija.

pirms 2 stundām
"Gazprom" pērn cietis rekordlielus zaudējumus

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

pirms 3 stundām
ISW: Putins soda Šoigu par nespēju sasniegt Kremļa kara mērķus

Krievija diktators Vladimirs Putins soda aizsardzības ministru Sergeju Šoigu par nespēju sasniegt Kremļa kara mērķus, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki. Vairāk lasi šeit.

pirms 3 stundām
Kemerons: Ukrainai ir tiesības izmantot britu ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā

Ukrainai ir tiesības veikt triecienus mērķiem Krievijas teritorijā ar ieročiem, kas saņemti no Lielbritānijas, ceturtdien vizītes gaitā Kijivā apliecināja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons.

Ministrs arī solīja, ka Lielbritānija Ukrainai katru gadu piešķirs trīs miljardus sterliņu mārciņu (3,5 miljardus eiro).

"Mēs dosim trīs miljardus mārciņu katru gadu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs vienkārši tehnikas ziņā esam izsmēluši visu, ko vien esam varējuši," Kemerona teikto citē ziņu aģentūra "Reuters".

Kas attiecas uz no Lielbritānijas saņemto ieroču pielietošanu uzbrukumos mērķiem Krievijas teritorijā, tad tas ir jāizlemj pašiem ukraiņiem, norādīja Kemerons.

"Ukrainai ir tādas tiesības. Krievija veic triecienus Ukrainas teritorijai, un ir pilnīgi saprotams, ka Ukraina izjūt nepieciešamību nodrošināt savu aizsardzību," uzsvēra britu ministrs.

pirms 3 stundām
Anektētajā Krimā neiztiek arī bez kurioziem — vienkājaina dāma cenšas inscenēt satiksmes negadījumu

Holivudas drāmas cienīgs skats pavērās kādai autovadītājai Krievijas anektētajā Krimā — vienkājaina sieviete uz kruķiem centās par varītēm pakrist viņas automašīnas priekšā, lai inscenētu uzbraukšanu.

Vairāk lasiet šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".