TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti turpina pārvērst drupās Ukrainas pilsētas un ciemus

Krievijas artilērijas apšaudē Harkivas piepilsētā svētdien nogalināti vismaz četri civiliedzīvotāji, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.

"Mēs zinām par četriem nogalinātiem civiliedzīvotājiem. Vismaz astoņi cilvēki ir ievainoti," sacīja Sinehubovs.

Krievija 10.maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, bombardējot pierobežas ciemus un piespiežot tūkstošiem cilvēku atstāt savas mājas. Krievija šajā ofensīvā panākusi lielākos teritoriālos ieguvumus Ukrainā kopš 2022.gada beigām.

Ukrainas bruņotie spēki naktī iznīcinājuši Krievijas Melnās jūras flotes projekta 266-M mīnu traleri "Kovrovec", svētdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Mīnu tralera uzdevums ir meklēt, atklāt un iznīcināt jūras mīnas un vadīt kuģus cauri mīnu barjerām. Iznīcinātais kuģis bija pārveidots un atšķīrās no saviem padomju priekšgājējiem ar modernāku aprīkojumu mīnu meklēšanai un iznīcināšanai.

"Kovrovec" bija 61 metru garš, un tā apkalpē bija gandrīz 70 cilvēku.

Krievijas karaspēks centīsies ieņemt Časivjaru un Vovčansku, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

ISW sestdien publiskotajā ziņojumā norādīts, ka Krievijas karaspēks pēdējā laikā pastiprinājis centienus ieņemt operatīvi svarīgo Doneckas pilsētu Časivjaru, cenšoties izmantot to, ka Krievijas uzbrukumi Harkivas apgabala ziemeļos un Ukrainas austrumos radījušas lielāku spiedienu uz Ukrainas spēkiem.

Kopš 4.aprīļa, kad Krievijas karaspēks veica mehanizētu uzbrukumu Časivjaras austrumu nomalē, krievi Časivjaras apgabalā nav guvuši vērā ņemamus taktiskos panākumus, un līdz 17.maijam līdzīga lieluma mehanizēti uzbrukumi šajā apgabalā nav veikti.

Taču 4.aprīļa uzbrukumam sekoja pastiprinātas Krievijas uzbrukuma operācijas pie Časivjaras, un nesenie Krievijas mehanizētie uzbrukumi šajā rajonā, visticamāk, liecina, ka Krievijas centieni ieņemt pilsētu kopumā pastiprinās.

Ukraiņu karavīri notriekuši visus 37 trieciendronus, ko naktī uz svētdienu uz Ukrainu raidījis Krievijas karaspēks, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.

Droni "Shahed-131/136" raidīti no Primorskoahtarskas un Kurskas rajoniem Krievijā.

Droni notriekti Kijivas, Odesas, Mikolajivas, Sumu, Vinnicas, Žitomiras, Čerkasu un Hersona apgabalu teritorijā, platformā "Telegram" norādīja Oleščuks.

Valsts drošības dienests (VDD) vērtē Saeimā nepārstāvētās partijas "Suverēnā vara" (SV) politiķu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas izteikumus par Krievijas īstenoto karadarbību. Vairāk lasi šeit.

Rietumu interpretācijas par Krievijas mediju stratēģiju ir bijušas kļūdainas, jo eksperti paļaujas uz Rietumu koncepcijām, liecina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") aprīļa pētījums.

Pētījumā norādīts, ka 2021.gadā, apzinoties digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu radītos izaicinājumus, Kremlis izveidoja Nacionālo sakaru attīstības pētniecības institūtu, kas ieviesa "komunikācijas režīma" jēdzienu, lai regulētu informācijas un komunikācijas procesus Krievijā.

Atsaucoties uz institūta pētniecības direktora vietnieces Valentīnas Komļevas skaidrojumu, "Stratcom" raksta, ka ""komunikācijas režīms" ir normu, noteikumu, principu, tradīciju, struktūru un dalībnieku sistēma, kas regulē komunikācijas mijiedarbību starp valdību, medijiem un sabiedrību". Atšķirībā no Rietumu modeļiem, kas parasti aplūko plašsaziņas līdzekļu kontroli diapazonā no brīviem līdz kontrolētiem medijiem, Krievijas modelī ir iekļautas dažādas kontrolējamības un institucionalizācijas pakāpes, kas ir atkarīgas no atbilstības "komunikācijas režīmam".

"Tāpēc, jautājumam nav jābūt par Kremļa kontroli pār mediju sistēmu, bet gan par tā kontroli pār šiem nosacījumiem, principiem, normām un noteikumiem, kā arī sankcijām par to neievērošanu," skaidrots pētījumā.

Krievija ir ļoti atkarīga no savas naftas un gāzes eksporta, un šādu valstu ekonomikas apturēt ir ļoti vienkārši, ja vien ir pietiekama politiskā griba, norādīja Jeruzalemes Ebreju universitātes profesors Ichaks Brudnijs. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 492 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7576 tankus, 14 630 bruņutransportierus, 12 687 lielgabalus un mīnmetējus, 1074 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 803 zenītartilērijas iekārtu, 354 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 155 bezpilota lidaparātus, 2204 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 251 automobili un autocisternu, kā arī 2077 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Līdzīgs liktenis piemeklējis daudzas citas, vēl līdz 2022. gada 24. februārim plaukstošas Ukrainas pilsētas, kuras Krievija pārvērta līķu nokrautos gruvešos.