Kapteinis, žurka un mazā naida bumbiņa – viens vīrs terorizē visu Toronto

Breds Maršāns ir palicis pēdējais spēlētājs “Bruins” rindās no tās lāču komandas, kas 2011. gadā izcīnīja Stenlija kausu. Tagad, 35 gadu vecumā, viņš to ir gatavs izdarīt vēlreiz, lietā liekot atļautus un neatļautus paņēmienus. Kad 2020. gadā tika veikta visu 392 NHL spēlētāju aptauja par līgas “netīrāko” spēlētāju, ar pārliecinošu atrāvienu jeb 29,3 procentiem balsu uzvarēja Maršāns. Arī pie “trash talk” jeb tā saucamajām netīrajām sarunām, dažādiem apvainojumiem un komentāriem viņam tika atvēlēta pirmā vieta. Spēlētājs, kādu katra komanda grib tikai savā ģērbtuvē. Ne velti, ārpus “Bruins” viena no viņa iesaukām ir žurka. Ne tas patīkamākais dzīvnieks, kurš var iebiedēt daudzus. Maršāns to arī dara. Runā, sit ar elkoņiem, baksta ar nūju kājstarpē, izsit no aizmugures pamatu zem kājām pretiniekam, grūž apmalē, iesit ar nūju pa galvu vārtsargam un pat skūpsta savu oponentu. Tas ir nepilnīgs dažādu Maršāna nodarījumu skaits, par ko karjeras laikā saņēmis astoņas dažāda ilguma diskvalifikācijas. Visvairāk starp visiem NHL spēlētājiem, šajā dīkstāves laikā zaudējot vairāk nekā miljonu dolāru. Tas ir ceļš, kādu Maršāns izvēlējies, lai kompensētu savus ne pārāk izcilos auguma (tikai 1,75 metri) parametrus. Kad 2011. gada vasarā “Bruins” kā Stenlija kausa ieguvēji tika pieņemti pie ASV prezidenta Baltajā namā, Baraks Obama šim spēlētājam iedeva vēl vienu jauku un neaizmirstamu iesauku – mazā naida bumbiņa (“Little Ball of Hate”).

Ne tikai sliktais puisis, arī izcils hokejists

Maršāna tipa spēlētāji ir vairākās komandas – tas pats Merzļikinu uz kautiņu izprovocējušais Toms Vilsons Vašingtonā, brāļi Breidijs un Metjū Tkačaki Otavā un Floridā, arī Makss Domi “Maple Leafs” rindās. Ar pēdējo Maršānam saķeršanās sanāca jau regulārās sezonas laikā, ar Domi provokāciju vēl pirms ripas iemetiena sākās šī sērija.

Tās ir epizodes, kurās Maršāns ir kā zivs ūdenī, it kā paliekot atbildi parādā, taču vēlāk atdarot ar uzviju. Turklāt papildus  “sliktā puiša” tēlam Maršāns ir izcils hokejists!

Jau sērijas pirmajā spēlē Maršānam izdevās iesēt nervozitātes dzirksti Toronto spēlētājos, kuriem vēlme ieriebt Bostonas kapteinim nereti kļuva lielāka par prasīto spēles disciplīnu. Muļķīgi noraidījumi un atbildes uz provokācijām bija tieši tas, ko Maršāna kompānija vēlējās. “Bruins” tos pārvērta vienā vārtu guvumā pēc otra. Pēc pirmā spēļu vakara – 5:1. Lai gan sērijas otro spēli “Maple Leafs” uzvarēja, Maršāna panika jau bija sākusies.

Kad Kanādas lielākie hokeja portāli sāka viens pēc otra publicēt rakstus, nevis par savas komandas taktiku, tās veiksmēm vai neveiksmēm, bet gan plašu un aptverošu pamācību, kā izvairīties no Maršāna provokācijām, faktiski bija skaidrs, ka tieši Maršāns šo sēriju jau ir uzvarējis. No viņa raustījās, pret viņu nemācēja spēlēt, un Maršāns to spoži apliecināja nākamajās divās spēlēs jau Toronto arēnā. Trešajā, pirms “Bruins” pirmo vārtu guvuma, viņš eleganti noguldīja laukumā vienu no saviem lielākajiem oponentiem, pērnās sezonas komandas biedru Taileru Bertuci. Viņš bija laukumā visos četros vārtu guvumos, viņš šajā sērijā ar vārtiem vai piespēli piedalījies  8 no 14 “Bruins” vārtu guvumiem! Viņam vienam pašam ir tikai par vienu punktu mazāk nekā pretinieku 40 miljonus dolāru vērtajam zvaigžņu kvartetam Ostons Metjūss, Mičs Mārners, Viljams Nīlanders un Džons Tavaress kopā.

Sērijas trešajā spēlē Maršāns guva divus vārtus un rezultatīvi piespēlēja, sērijas ceturtajā mačā – vārti un piespēle. Tie bija viņa 12. vārti Toronto mājvietā izslēgšanas spēlēs, kas ir atkārtots šādas veida NHL rekords. Nav brīnums, ka, izdzirdot šo uzvārdu, Toronto šķērmi saviebjas gan fani, gan mediji. Bet “sliktais puisis” tikai turpina savu ceļu – tie bija 56. vārti izslēgšanas spēlēs un šajā ziņā viņš ir visu laiku labākais “Bruins”  spēlētājs.

Jā, savas sliktās slavas dēļ diez vai viņu ierindos vienā sarakstā ar tādām “Bruins” leģendām kā Bobijs Ors, Rejs Burks, Fils Espozito vai Patrīss Beržerons. Starp citu, tieši no viņa Maršāns pārņēma kapteiņa uzšuvi. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka viņš ne tikai ir gatavs izdarīt visu savas komandas uzvarai, bet ir īsts “Bruins” bandas barvedis. Cilvēks, kurš radīts uzvarai – savā debijas sezonā Stenlija kausa izcīņas fināla septītajā spēlē pret Vankūveras “Canucks” Maršāns iemeta divus vārtus un reizi rezultatīvi piespēlēja. Tagad viņa kontā “Bruins” sastāvā jau ir vairāk nekā 1000 spēlēs (šī robeža tika pārsniegta šosezon), 401 gūti vārti regulārajā sezonā un 56. - izslēgšanas spēlēs.

“Tas ir neticami, ko spēj paveikt šis spēlētājs. Viņam netiek fiksēti pārkāpumi, viņš rada šādas situācijas, kuras neprot neviens cits. Tā ir māksla un viņš tajā ir elite,” pēc zaudējuma trešajā spēlē “Maple Leafs” treneris Šeldons Kīfs metās runāt par Maršāna spēli un tiesnešu lēmumiem.

Nenoliedzami, Maršānu tiesneši žēlo. No augstāk redzamajām trīs epizodēm vismaz vienu, ja ne visus trīs, noraidījumu atrast var noteikti, taču viņš šajā sērijā ir bez soda minūtēm.

Tas gan nav galvenais iemesls “Leafs” zaudējumam spēlē, kurā viena no regulārās sezonas labākajām vairākuma komandām neizmantoja nevienu no piecām iespējām. Pēc četrām spēlēm šis rādītājs jau ir 1 no 14… Taču runāts tiek nevis par to, vai komplektācijas problēmām vārtsargu līnijā, nevis par komandas superzvaigžņu kārtējo vājo play-off spēli, mazākuma likstām vai izmisīgiem labāko virknējumu meklējumiem, bet gan par Maršānu.

Mūsdienu vēsture Bostonas pusē

Bostona pret Toronto savu garo savstarpējo vēsturi sāka rakstīt tālajā 1924. gadā, abas komandas bija tā sauktajā “Original Six” apritē (komandas, kas NHL spēlēja no 1942. līdz 1967. gadam), gadsimta laikā iekrājot garu un dažādu vēsturi, kas šo sāncensību ļauj uzskatīt par vienu no nesamierināmākajām visā NHL. Tāpēc nebija pārsteigums, ka no Stenlija kausa izcīņas astoņiem pāriem tieši šis izpelnās lielāku mediju uzmanību un lielāko skatītāju auditoriju pie TV ekrāniem.

“Bruins” un “Maple Leafs” vēsturē šī ir jau 17. sērija, līdz šim abām komandām uzvarot pa astoņām. “Maple Leafs” labāk veicies senākā vēsturē. Pēdējo reizi Toronto sēriju pret Bostonu uzvarēja 1959. gadā, tātad astoņus gadus pirms pēdējā triumfa Stenlija kausa izcīņā 1967. gadā. Nu jau sešas reizes pēc kārtas triumfējuši “Bruins”, pēdējās divas reizes 2018. un 2019. gadā jau tā sauktās Toronto  Metjūsa-Mārnera ēras laikā. Interesanti, ka visām trīs šī gadsimta sērijām (vēl 2013. gadā) bija nepieciešamas visas septiņas spēles.

Šoreiz izskatās, ka septiņas spēles nevajadzēs, tomēr Stenlija kausā par kaut ko drošs vari būt tikai tad, kad sērijas ceturtā uzvara jau ir noticis fakts. Jebkurā gadījumā, vismaz vēl vienā spēlē Maršāna un “Maple Leafs” pretstāve turpināsies.